Gerbeaud(Žerbo)

Kad intrenetā meklēju recepti šai kūkai, man ne prātā nenāca, ka tai ir tik sena un respektabla vēsture. Īstenībā meklēju līdzīgu kūku, kas kādreiz, gadus 30 atpakaļ man ļoti garšoja, un kuras nosaukumu neatceros, tāpēc uzgājusi šo, biju ļoti priecīga.
Neskatoties uz, bez maz vai, aristokrātisko izcelsmi, arī šai kūkai receptes un cepšanas paņēmieni atšķīrās. Kūkas receptūru esot sastādījis slavenais ungāru konditors Emil Gerbeaud, kura no 1884. gada vadītā, un 1870.gadā Henrik Kugler dibinātā, smalkā konditoreja Budapeštā, darbojas vēl šobaltdien un ir viena no slavenākajām Eiropā. Jau 1881.gadā šo kafejnīcu dēvēja par: "sešu elegantu pasauļu sastapšanās punktu."
Kura tad ir autentiskā Gerbeaud recepte grūti pateikt, jo Gerbeaud mājaslapā receptes netiek publicētas. Šis ir slavenās konditorejas ražojums, foto no: http://budapestgolocal.blogspot.com/

Un mans:

Ir vairums variantu cik kārtās cept kūku, 3, 4. un 5., bet trīs kārtu variants tiek pieminēts visbiežāk. Es izvēlējos, it kā vecā ungāru pavārgrāmatā atrasto recepti, kurā mīkla bija bez rauga un ar skābo krējumu(biju lasījusi, ka šīs kūkas mīkla skaitās īpaša tieši tādēļ, bet daudzās receptēs krējums vispār netika pieminēts). Nu tātad, kad mīkla gatava, tā jāsadala 3 daļās un plāni izrullēta pa vienai kārtai jāklāj cepamajā pannā, abas apakšējās kārtas apsmērējot ar aprikožu džemu vai ievārījumu un bagātīgi apkaisot ar drupinātiem valriekstiem. Virsējā kārta paliek bez pildījuma un kūka tiek cepta kādas 40 minūtes. Kad tā atdzisusi uzklāj šokolādes glazūru un ļauj tai sastingt. Pēc tam kūka gatava griešanai gabaliņos un ēšanai! Ņam, ņam,ņam!
Jāsaka, ka šodien kūku cepu jau trešo reizi un pirmo reizi cepot, tā man sanāca tāda, kā nedacepusies(vidējā kārta bija vairāk mīklaina, nekā gatava), otreiz jau gribēju būt gudrāka un vispirms apakšējo kārtu apcepu gaiši zeltainu un tikai tad liku virsū džemu, riekstus un nākamo mīklas kārtu, kuru atkal drusku apcepu u.t.t.
Šodien nolēmu izmēģināt cept abejādi, lai varētu salīdzināt garšas īpašības un rezultātā, nācās secināt, ka vairums receptēs minētais, visu kārtu vienlaicīgas cepšanas variants tomēr sanāca garšīgāks, sulīgāks un irdenāks(pa labi). Vidējā kārta izskatās mīklaina, bet garšo lieliski(varbūt mans ievārījums bija par šķidru("Pūres" aprikožu ievārījums sarkanajā spainītī, tas, kas burciņās ir labāks, jo biezāks. Neiesaku ņemt "Spilvas", ar to kūka sanāca pārāk salda).

Ja nu kāds arī vēlas pagaršot un kārtīgi saēsties Gerbeaud, tad ir trīs iespējas: sazināties ar mani, braukt uz Budapeštu, vai cept pašam :)
http://ej.uz/Szerbo