Tas skan tik pat diži, kā garšo un es pilnīgi noteikti esmu "Žozefīne", jo šī ir viena no manām mīļākajām kūkām. Jūs jau sapratāt...būs recepte :)
Kā jau liela daļa klasisko kārumu arī šis, oriģinālā
"torte de mille-feuilles" ir nācis no Francijas un nozīmē "kūka ar tūkstoš lapām", bet neko konkrētāku par to, ka pirmās rakstiskās liecības parādījušās 18. gs. beigās, atrast nevarēju.
Itālijā (pastāvot pamatotas aizdomas, ka kārtainā mīkla varētu būt radusies Neapolē) to sauc
mille foglie (atkal tūkstoš lapas), un tās pildījums ir ļoti līdzīgs, parasti vārītais krēms vai putukrējums. Daudzviet pasaulē kūka pazīstama kā "vanilla slice" vai "cream slice".
Tāpat neesot nekādu pierādījumu, ka Napoleonam ir bijusi jelkāda saistība ar šo konditorejas izstrādājumu, taču gribas cerēt, ka to pagaršot viņam bija sanācis :) Ir versija, ka nosaukums radies no franču īpašības vārda
napolitain, tas ir "neapolietis", bet laika gaitā sācis asociēties ar Francijas imperatoru Napoleonu I. Francijā par Napoleonu sauc
mille-feuille - kūku kas pildīta ar mandeļu pastu. Latvijas konditorejās blakus "Napoleonam" atrodamā "Kremšnite" ir "tas pats vēzis", tikai ar cukura pomādes glazūru(kaut gan, ne visās konditorejās
Napoleons ir ar vārīto krēmu, bet
Kremšnite gan).
Atzīšos godīgi, ka pati nekad neesmu taisījusi napoleona mīklu, kruasāniem jā, bet šo ne. Iespējams pie vainas ir, vēl no maniem konditora laikiem iesakņojusies pārliecība, ka īsti labu kārtaino mīklu var uztaisīt tikai ļooti labs mīklas meistars, katrā maiņā tādi bija viens, vai divi. Mēs, kā jau "kūcinieces", taisījām tikai biskvītu, smilšu un plaucēto mīklu...bet iespējams vienkārši žēl laika, kas būtu jāpatērē ņemoties ar sviesta ierullēšanu mīklā n-tās reizes(pēc katras pārlocīšanas tā jātdzesē un pārlocīšanas ir vismaz 4).
Bet tam ir arī savi plusi, esmu izpētījusi(lasi - izcepusi) kārtainās mīklas piedāvājumu visos Rīgas lielveikalos maršrutā Rīga - Jūrmala un man ir ko teikt. Diemžēl visu laiku labākā, ko man gadījies izmantot, bija, nu jau "nelaiķa", "Jelgavas maiznieka" ražotā kārtainā mīkla, ko pāris gadus atpakaļ varēja nopirkt RIMI. Nezinu kādas burvestības viņi pielietoja, bet visas šobrīd nopērkamās mīklas ir tikai tās vāja atblāzma.
Tāpēc, ja ļooti vajag un nav laika braukt uz SKAY vai STOCKMAN, tad nekas neatliek, kā pirkt RIMI. Tā gan būs laimes spēle, jo reizēm mīkla ir tīri ok, bet reizēm kā kartons, kārtas kā tādas, praktiski neveidojas, kas ir dīvaini, jo recepūrai taču būtu jābūt nemainīgai. Bet jebkurā gadījumā ar vārīto krēmu arī šis variants ir gana garšīgs. Bet tomēr, ja gribās "tūkstoš lapu kūku" es ieteiktu SKAY mīklu, jo no tās "100 lapu kūka" sanāks pilnīgi noteikti! Rīgas ceptuvju un konditoreju piedavājumu nav sanācis izmēģināt, jo tur kārtainā mīkla ir jāpasūta pāris dienas iepriekš, bet man parasti vajag "uz sitienu", tāpēc šajā lauciņā bez komentāriem. Esmu izmēģinājusi Lielupes "Kalna raušu fabrikas" mīklu, kas bija gana laba, bet pēdējā laikā diemžēl vairs nav manīta. Piebildīšu, ka nepārstāvu nevienu organizāciju un tā nav konkrētu veikalu reklāma, tikai mana personīgā, kūku ēdāja pieredze.
Tātad, ja esat nolēmuši saēsties Napoleonu, varat mesties avantūrā un taisīt mīklu pašrocīgi, bet, ja dodaties uz veikalu, tad pērciet
bezrauga kārtaino mīklu, jo ir arī rauga kārtainā(tā priekš bulkām un kruasāniem) un tikai tādu, kas jau ir izrullēta(ar sviesta kārtiņām vidū) un salocīta skaistā klucītī, jo vienkārši mīklas pika maisiņā nozīmē to, ka tā nav rullēta un tas mājās būs jādara pašam, ar visām no tā izrietošajām sekām). No 1kg mīklas sanāk četru kārtu
Napoleons cepamās pannas lielumā :)
Vispirms vajadzētu izvārīt krēmu, jo kamēr ņemsieties ar mīklu, tas pagūs atdzist.
Krēms
500 ml piena
4. olas(ja nav aizspriedumu pret holesterīnu, iesaku pielikt + 2. olas dzeltenumus)
200g cukurs,
200g sviests
2. ēdk. milti(ar kaudzi)
Vanilīns
Uzvāra pienu. Olas saputo ar cukuru, kamēr paliek gaiši dzeltens un pufīgs, pievieno miltus un vanilīnu un tievā strūkliņā ielej pienu(karstu). Liek karsta ūdens peldē un putojot karsē kamēr sabiezē(ne gluži tā, lai karote stāv, bet tuvu tam). Ja sanāk kunkuļains, pirms putošanas to vajadzētu izberzt caur sietu, jo es nezinu nevienu, kam garšotu putra ar kunkuļiem. Atdzesē(noteikti jāuzliek katlam vāks, vai, ja esat pārlikuši bļodā, pārtikas plēvi, lai atdziestot pa virsu neveidotos "plēve").
Mīkla
Atkarībā no mīklas svara, sagriežam: 1kg - 4. daļās, 700g -3 daļās(gabaliņi izskatīsies nepieklājīgi maziņi) un izrullējam(3 -5 mm) savas pannas izmērā. Mīklu nevajag spiest pie galda, bet rullēt vieglām kustībām, vienā brīdī tā padodas un tā lieta aiziet.
Pannu ietaukot, vai lietot cepamo papīru nav nekādas vajadzības, jo no mīklas cepšanas laikā izdalīsies sviests un tā pie pannas nepielips. Viegli sabaksta ar dakšiņu un cep 185° kamēr skaisti zeltaina(cepšanas laikā krāsns durvis labāk tomēr nevirināt). Un tā pēc kārtas ar visiem 3, vai 4. gabaliņiem.
Mīkstu sviestu saputo un pakāpeniski pievieno vārīto krēmu, pie tam gudri ļaudis saka(te es nedomāju sevi), ka abiem produktiem jābūt vienādā(istabas) t°, lai krēms nesapārslotos(atsulojas un sadalās nelielos gabaliņos). Ja jūtat, ka krēms tomēr ir, vai taisās sapārsloties, to vajag nedaudz uzsildīt(var mikroviļņu krāsnī uz sek. 15 -20) un atkal izmaisīt.
Kad izceptās plāksnes ir atdzisušas, varam darīt divejādi: salikt visas plāksnes vienu virs otras un apgriezt malas, vai vispirms sasmērēt starp tām krēmu un malas griezt pēc tam. Krēma būs pietiekami, lai liktu to bagātīgi visās kārtās. Pirmo plāksni atstāj ar gludo pusi uz leju, bet visas nākamās liek otrādi, ar gludo pusi uz augšu, tas lai būtu vieglāk uzklāt krēmu. Kad visas kārtas saliktas, krēmu liekam arī uz augšējās plāksnes, pēc tam sadrupinām nogrieztās maliņas un vienmērīgi uzkaisām pa virsu. Man patīk kūku beigās mazliet iepūderēt ar pūdercukuru, jo dažreiz drumstalas ir aplipušas ar krēmu un cukurs to visu notušē un padara skaistāku. Voila!
Jā, krēma recepte ir pierakstīta "100" gadus atpakaļ, no padomjlaiku pavārgrāmatas, autors iespējams ir N.Masiļūne, bet attēlā redzamā mīkla no veikala SKAY.
P.S.Nelieciet savu napoleonu ledusskapī, no rīta izņemsiet savilgušu "kaut ko" ar vārīto krēmu un no
napoleona smalkuma vairs nebūs ne miņas, tomēr paturiet prātā, ka vārītais krēms diezgan ātri ieskābst, tāpēc aiciniet draugus, jo ar kūku jātiek galā tuvāko pāris dienu laikā!
